(par grāmatu - arī)

общ. увидеть свет, (par grāmatu - arī) выйти в свет, (piedzimt - arī) явиться на свет

lv bibl.

lv Speciāla veidlapa, kurā līdztekus ziņām, kas sniegtas par grāmatu kataloga kartītē, uzrāda arī grāmatas individuālās īpatnības, piem., papīra šķirni, iespiešanas veidu, ierakstus, spiedogus, bojājumus u.tml. Pasportizē galvenokārt retās grāmatas, rokrakstus, dāvinājumus

ru паспорт книги

en book passport

I. n.

1. библиография

2. книговедение

lv poligr.

ru библиография

en bibliography

de Bibliographie

lv Izcelsme - franču bibliographie \< latīņu \< sengrieķu bibliographia ‘grāmatu rakstīšana’

lv 1. Praktiskas un zinātniskas darbības nozare, kurā ietilpst grāmatu un citu iespieddarbu reģistrēšana, sistematizēšana un mērķtiecīga lasītāju informēšana

lv 2. Konspektīvs grāmatu un citu iespieddarbu apraksts, kas domāts sistematizācijai un kataloģizācijai (minēti arī galvenie dati par autoru un izdošanu); literatūras rādītājs

grāmatu zinātne

lv, zinātņu akadēmijas bibliotēkas klasifikācija bibl.

lv Bibliotekārā klasifikācija, kas paredzēta Pēterburgas Zinātņu akadēmijas bibliotēkas ārzemju grāmatu fonda reklasificēšanai un iespieddarbu u.c. dokumentu sistemātiskam kārtojumam, pirmajā vietā izvirzot grāmatas saturu. Zinātnes apvienotas lielos tematiskos kompleksos, piem., zinātnes par Zemi, zinātnes par Cilvēku utt. (šis princips izmantots arī BBK); tās grupētas pēc evolūcijas principa - no nedzīvās uz dzīvo dabu, cilvēku, sabiedrību. Lietišķās disciplīnas savstarpēji tuvinātas. Klasifikāciju l9.gs. pirmajā pusē izstrādājis akadēmiķis K.Bērs (1792-1878)

ru классификация библиотеки Академии Наук

ru библиотечная классификация Бера

en Baer classification

zinātņu akadēmijas bibliotēkas klasifikācija

lv Bēra bibliotekārā klasifikācija, bibl.

lv Bibliotekārā klasifikācija, kas paredzēta Pēterburgas Zinātņu akadēmijas bibliotēkas ārzemju grāmatu fonda reklasificēšanai un iespieddarbu u.c. dokumentu sistemātiskam kārtojumam, pirmajā vietā izvirzot grāmatas saturu. Zinātnes apvienotas lielos tematiskos kompleksos, piem., zinātnes par Zemi, zinātnes par Cilvēku utt. (šis princips izmantots arī BBK); tās grupētas pēc evolūcijas principa - no nedzīvās uz dzīvo dabu, cilvēku, sabiedrību. Lietišķās disciplīnas savstarpēji tuvinātas. Klasifikāciju l9.gs. pirmajā pusē izstrādājis akadēmiķis K.Bērs (1792-1878)

ru классификация библиотеки Академии Наук

ru библиотечная классификация Бера

en Baer classification

Bēra bibliotekārā klasifikācija